Padomjugrāmata - grāmatas elektroniski

Ļeņins. Sociālisms un karš.

Darbu «Sociālisms un karš» (KSDSP attieksme pret karu) V. I. Ļeņins bija iecerējis sakarā ar gatavošanos pirmajai starptautiskajai sociālistiskajai konferencei. Uzskatīdams par svarīgāko uzdevumu izmantot paredzamo Cimmervaldes pirmo starptautisko sociālistisko konferenci, lai saliedētu starptautiskās sociāldemokrātijas kreisos elementus uz revolucionāru pozīciju pamata, Ļeņins darīja visu, lai līdz konferences sasaukšanai darbs būtu iespiests. Šā darba uzdevums bija iepazīstināt kreisos sociālistus ar boļševiku partijas pozīciju attiecībā pret karu; Ļeņins to nosauca par «komentāriem mūsu partijas rezolūcijām, t. i., to populāru paskaidrojumu».
Darbs «Sociālisms un karš» tika izdots Cimmervaldes konferences priekšvakarā kā neliela brošūra krievu un vācu valodā; to izdalīja konferences dalībniekiem. Brošūras beigās kā pielikums bija iespiesti: KSDSP CK manifests «Karš un Krievijas sociāldemokrātija», 1915. gada februārī Bernē notikušās KSDSP ārzemju sekciju konferences rezolūcijas un rezolūcija nacionālajā jautājumā, kuru pieņēma KSDSP CK apspriedē ar partijas darbiniekiem Poroņinā 1913. gada oktobrī. Pēc Cimmervaldes konferences brošūru izdeva Francijā franču valodā. To iespieda pilnā apjomā norvēģu valodā Norvēģijas kreiso s-d. orgānā. Brošūra «Sociālisms un karš» ārkārtīgi veicināja proletāriskā internacionālisma ideju izplatīšanos, popularizēja ideju par cīņu par revolucionāru izstāšanos no kara.
Pirmā starptautiskā sociālistiskā konference notika 1915. gada 5.— 8. septembrī (j. st.) Cimmervaldē (Šveice).
V. I. Ļeņins nosaucis konferenci par pirmo soli internacionālās pretkara kustības attīstībā. Konferencē piedalījās 37 sociālistu delegāti no 11 Eiropas valstīm: Vācijas, Francijas, Itālijas, Krievijas, Polijas, Rumānijas, Bulgārijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Holandes, Šveices. KSDSP CK delegāciju vadīja V. I. Ļeņins.
Konferencē apsprieda jautājumus: 1) atsevišķu valstu pārstāvju ziņojumi, 2) Vācijas un Francijas pārstāvju kopējā deklarācija, 3) «Cimmervaldes kreisās» ierosinājums par principiālas rezolūcijas pieņemšanu, 4) manifesta pieņemšana, 5) Internacionālās sociālistiskās komisijas (I. S. K.) vēlēšanas, 6) rezolūcijas pieņemšana par simpātijām pret kara upuriem un vajātājiem.
Ļeņins aktīvi piedalījās konferences darbā: teica runas, sarakstījās ar delegātiem sēžu laikā, runāja ar viņiem starpbrīžos, centās pārliecināt par nepieciešamību enerģiski cīnīties pret socialšovinismu.
Konferencē notika asa idejiska cīņa starp revolucionārajiem internacionālistiem, kurus vadīja Ļeņins, un kautskiešu vairākumu, kuri veidoja konferences labējo flangu un kurus vadīja vācu sociāldemokrāts G. Lēdebūrs. Konferences vairākums noraidīja rezolūcijas projektu par karu un sociāldemokrātijas uzdevumiem un manifesta projektu, ko bija iesnieguši kreisie. Tomēr konferencē pieņemtajā kompromisa manifestā Ļeņina un citu kreiso neatlaidības rezultātā izdevās iekļaut vairākas revolucionārā marksisma pamattēzes. Kreisie vērtēja manifestu kā soli uz priekšu īstajā cīņā pret oportūmsmu, par sakaru saraušanu ar to un balsoja par šo manifestu, lai gan īpašā paziņojumā atzīmēja, ka manifests ir nenoteikts, nekonsekvents, kā arī to, kāpēc viņi par to balsojuši. Konference pieņēma ari Vācijas un Francijas delegāciju kopējo deklarāciju, rezolūciju par simpātijām pret kara upuriem un cīnītājiem, ko vajā politiskas darbības dēļ, ievēlēja Internacionālo sociālistisko komisiju.
Ļeņins konferencē organizēja kreiso grupu, kurā bija pārstāvji no KSDSP CK ar Ļeņinu priekšgalā, no Polijas Karalistes un Lietuvas Sociāldemokrātijas novada valdes, no Latvijas Sociāldemokrātijas CK, no Zviedrijas, Norvēģijas, Šveices kreisajiem, no grupas «Vācijas internacionālie sociālisti». «Cimmervaldes kreisā» grupa konferencē aktīvi cīnījās pret centristisko vairākumu. Pilnīgi konsekventu pozīciju tajā ieņēma tikai boļševiku partijas pārstāvji.

Lejuplādēt e-grāmatas fb2

«DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība
№ 233, Riga, 2015