meklēšana_поиск

e-grāmata


nosaukumsGorkijs. Manas universitātes.
kategorija_категорияjaunums_новинки, biogrāfijas, daiļliteratūra
gads_год
valsts_страна
valoda_язык
tematika_темы
autors/автор

apraksts _описание

Maksims Gorkijs
«Manas universitātes»
(1923 g.)
*
Par Maksima Gorkija stāstu.
Darbs pirmoreiz iespiests tieši Kopotos rakstos — Собрание сочинений, XVI sējumā, ko 1923. gadā laida klajā izdevniecība «Книга» Berlīnē. Tai pašā gadā to izdeva turpat ari atsevišķā grāmatā. Tā ir M. Gorkija lielo autobiogrāfisko stāstu — «Bērnība» un «Ļaudīs» — trešā daļa, kuras viela tad ari saistās ar šīm pirmajām daļām.
Stāsta «Manas universitātes» materiāli iespiesti arī žurnālā «Красная Новь» 1923. gadā no 1.—6. numuram ar kopēju virsrakstu «Autobiogrāfiski stāsti». Sākumā autors darbam gribējis dot nosaukumu «Dzīve Kazaņā», tad — «Inteliģences vidū» un tikai pēdīgi izvēlējies tam nosaukumu «Manas universitātes».
Pirmoreiz Gorkijs šo darbu min M. F. Andrejevai 1922. g. 28. februārī rakstītajā vēstulē, tad G. D. Velsam 1922. g. 16. aprīlī jau izsakās, ka, Švarcvaldē dzīvodams, viņš triju mēnešu laikā (janvāris—marts) uzrakstījis autobiogrāfijas trešo dalu, t. i., «Manas universitātes».
Stāsts aptver Gorkija dzīves posmu no 1884. gada vasaras līdz 1889. gada vasarai, kad viņš atkal atgriezās Ņižņijā. Kazaņā pavadītais laiks viņam pagājis smagā darbā, tā ka, pārāk nomocījies, viņš 1887. gadā gribējis pat nonāvēties. Uz Kazaņu posdamies, Gorkijs bija cerējis iestāties tur kādā skolā, bet no tā nekas nav iznācis; vienīgais ieguvums, ka Kazaņā viņš daudz ko mācījies, iepazīdamies ar progresivo inteliģenci, kas, organizējusies pulciņos, interesējās par marksismu, progresivo zinātni un literatūra, lasīja Lavrovu, Černiševski, A. Smitu, Marksa «Kapitālu» u. c. Tādā sakarā atmiņās tad ari tiek minēti citi tā laika izplatītākie sacerējumi, piemēram, «Sociālo zinātņu ābece» — «Азбука социальных наук», «Gudrā mehanika» — «Хитрая механика», «Karalis Bads» — «Царь-Голод» u. c. Kazaņā tolaik darbojās pazīstami «narodņiki» un marksisma pārstāvji — N. F. Aņņenskis, N. Fedosejevs, M. Grigorjevs u. c. 1888. gadā M. Gorkijs aizbrauca uz Krasnovidovas ciemu, bet drīz vien atkal pārradās Kazaņā, kur strādāja dažādus gadījuma darbus, lai nopelnītu sev uzturu.
Gorkija vēstulēs un literārajās apcerēs atrodamas vērtīgas atmiņas par politiskiem pulciņiem, kuros rakstnieks piedalījies, Tā, piemēram, vēstulē А. A. Belozerovam 1927. g. 24. aprīlī Gorkijs, raksturodams 80. gadu dažādo nelegālo pulciņu vadītājus, par N. J. Fedosejeva pulciņu izsakās: «Sergejs Grigor[jevičs] Somovs — bijušais izsūtītais — jalutorietis, eklektiskā revolucionārā pulciņa organizētājs Kazaņā, Karoņina-Petropavlovska draugs; P. F. Kudrjavcevs bija narodņiciskā Popova pulciņa loceklis. Kazaņā tolaik pastāvēja tīri marksistiskais Fedosejeva pulciņš.»
N. J. Fedosejeva loma marksisma propagandā, viņa ciņa pret narodņicismu raksturota V, I. Ļeņina apcerējumā «Daži vārdi par N. J. Fedosejevu». «N. J. Fedosejevs bija viens no pirmajiem,» saka Ļeņins, «kas sāka deklarēt savu piederību pie marksistiskā virziena. Atceros, ka uz ša pamata sakas viņa polemika ar N. K. Mihailovski, kas žurnālā «Русское Богатство» atbildēja viņam uz vienu no viņa nelegālajam vēstulēm.» Un tālāk: «Man atmiņa sevišķi iespiedies, ka Fedosejevam neparasti simpatizēja visi, kas viņu pazina, jo viņš bija veco laiku revolucionārā tips, kurš pilnīgi nodevies savām darbam un varbūt pasliktinājis savu stāvokli ar tādiem vai citādiem izteicieniem vai neapdomīgu rīcību attiecībā uz žandarmiem.»
«Manas universitātes» bija Ļeņinam viens no iemīļotākajiem Gorkija darbiem. Pastāstīdama par Vladimira Iļjiča Ļeņina dzīves pēdējām dienām, N. K. Krupskaja 1924. g. 28. janvarī M. Gorkijam raksta: «Pa vakariem es lasīju viņam priekšā grāmatas, kādas viņš atlasīja no saiņiem, kas bija atvesti no pilsētas. Viņš paņēma arī jūsu grāmatu «Manas universitātes». Vispirms viņš palūdza izlasīt par Koroļenko un tad — «Manas universitātes.»
Apcerējumā «Kas Iļjičam patika no daiļliteratūras» N. K. Krupskaja atzīmē: «Iļjiča mūža pēdējie mēneši. Pēc viņa norādījuma es lasīju viņam beletristiku, parasti pie vakara. Lasīju Ščedrinu, lasīju «Manas universitātes».» To pašu viņa atkārto ari rakstā «Ļeņins un Gorkijs».
Latviski «Manas universitātes» Elzas Egles tulkojumā pirmoreiz iznāca tikai padomju laikā — 1941. gadā lielā tirāžā.
*
Lejuplādēt e-grāmatas fb2
***
«DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība
№ 502, Riga, 2015

Ko lasīt vēl: