nosaukums | Marks. Darba alga, cena un pelņa (1865) |
kategorija_категория | jaunums_новинки, marksisms, strādn.kustība, politekonomija |
gads_год | |
valsts_страна | |
valoda_язык | |
tematika_темы | |
autors/автор |
apraksts _описание
DARBA ALGA, CENA UN PEĻŅA
(1865)
"Tātad, kas tad ir darba spēka vērtība?
Tāpat kā katras citas preces vērtību, darba spēka vērtību nosaka tā ražošanai nepieciešamais darba daudzums. Cilvēka darba spēks pastāv tikai viņa dzīvā personā. Cilvēkam ir jāpatērē noteikts daudzums dzīvei nepieciešamo līdzekļu, lai tas varētu izaugt un uzturēt savu dzīvību. Bet cilvēks, tāpat kā mašina, nolietojas, un viņa vietā jāstājas citam cilvēkam. Līdzās tam dzīvei nepieciešamo līdzekļu daudzumam, kas viņam nepieciešams sevis paša uzturēšanai, strādniekam vajadzīgs vēl kāds daudzums dzīvei nepieciešamo līdzekļu, lai uzaudzinātu bērnus, kam viņš jāaizstāj darba tirgū un kam strādnieku dzimums jāpadara mūžīgs. Virs tā jāizdod vēl kāds vērtības daudzums, lai strādnieks varētu savu darba spēku attīstīt un iegūt noteiktu kvalifikāciju. Mūsu nolūkam pietiek apskatīt tikai vidējo darbu, kur audzināšanas un apmācīšanas izmaksa ir pavisam niecīgs lielums. Izmantojot gadījumu, man šeit tomēr jāpiezīmē, ka gluži tāpat kā dažāda ir dažādas kvalitātes darba spēka ražošanas izmaksa, dažādai jābūt arī dažādās rūpniecības nozarēs nodarbinātā darba spēka vērtībai. Tāpēc prasība pēc vienlīdzīgas darba algas dibinās uz maldīšanos, tā ir neprātīga vēlēšanās, kurai nekad nav lemts piepildīties. Šī prasība ir tā aplamā un paviršā radikālisma radījums, kas pieņem priekšnosacījumus, bet mēģina izvairīties no secinājumiem. Uz algota darba sistēmas pamatiem darba spēka vērtība tiek noteikta tāpat kā kuras katras citas preces vērtība, un, tā kā dažādiem darba spēka veidiem ir dažāda vērtība, t. i., to ražošanai ir nepieciešami dažādi darba daudzumi, tad to cenām darba tirgū jābūt dažādām. Prasīt vienlīdzīgu vai pat tikai taisnīgu atalgojumu uz algota darba sistēmas pamatiem ir tas pats, kas prasīt brīvību uz verdzības sistēmas pamatiem. Ko jūs atzīstat par pareizu un taisnīgu, tas uz jautājumu neattiecas. Jautājums ir: kas dotajā ražošanas sistēmā ir nepieciešams un nenovēršams.
Pēc visa sacītā skaidrs, ka darba spēka vērtību nosaka dzīvei nepieciešamo līdzekļu vērtība, kuri ir nepieciešami, lai darba spēku ražotu, attīstītu, uzturētu un padarītu mūžīgu."
"Pērkot strādnieka darba spēku un samaksājot tā vērtību, kapitālists, tāpat kā katrs cits pircējs, iegūst tiesības nopirkto preci patērēt, to izlietot. Cilvēka darba spēku patērē jeb izlieto, liekot tam strādāt, gluži tāpat kā patērē jeb izlieto manī nu, liekot tai darboties. Kapitālists tātad, samaksājot par strādnieka darba spēka dienās vai nedēļas vērtību, ir ar to pašu ieguvis tiesību šo darba spēku izmantot vai likt tam strādāt visu dienu vai visu nedēļu. Darba dienai vai darba nedēļai ir, protams, zināmas robežas."
Saturs:
[IEPRIEKŠĒJAS PIEZĪMES]
1. [RAŽOŠANA UN DARBA ALGA]
2. [RAŽOŠANA, DARBA ALGA, PEĻŅA]
3. [DARBA ALGA UN NAUDA]
4. [PIEDĀVĀJUMS UN PIEPRASĪJUMS]
5. [DARBA ALGAS UN CENAS]
6. [VĒRTĪBA UN BARBS]
7. DARBA SPĒKS
8. VIRSVĒRTĪBAS RAŽOŠANA
9. DARBA VĒRTĪBA
10. PEĻŅU IEGŪST, PĀRDODOT PRECI PĒC TĀS VĒRTĪBAS
11. DAŽĀDĀS DAĻAS, KURĀS SADALĀS VIRSVĒRTĪBA
12. VISPĀRĒJAIS SAMĒRS STARP PEĻŅU, DARBA ALGU UN CENĀM
13. SVARĪGĀKIE GADĪJUMI, KAD NOTIEK CĪŅA PAR DARBA ALGU PAAUGSTINĀŠANU VAI PRET TO PAZEMINĀŠANU
14. CĪŅA STARP KAPITALU UN DARBU UN TĀS REZULTATI
Lejuplādēt e-grāmatas fb2
«DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība
№ 03, Rīga, 2015