Padomjugrāmata - grāmatas elektroniski

Kas ir latviešu buržuāziskie nacionālisti?
Vladimirs Miške
RĪGA 1953.
*
Saturs:
IEVADS
I. «JAUNLATVIEŠI» — BURŽUĀZISKIE LIBERĀĻI
2. ZEM CARA «DIVGALVAINĀ ĒRGĻA» SPĀRNIEM — PRET STRĀDNIEKU KUSTĪBU
3. 1905. GADA REVOLŪCIJAS KAPRAČI
4. STOLIPINA «KAKLASAIŠU» CILDINĀTĀJI
5. VĒL SOLI DZIĻĀK REAKCIJAS NOMETNĒ
6. «MĒS PAR DZIMTENI LŪGSIM DIEVU, JŪS PAR VIŅU LŪGSIET AR SAVĀM ASINĪM»
7. SOCIĀLISTISKĀS REVOLŪCIJAS NĀVĪGIE IENAIDNIEKI, VĀCU OKUPANTU UN AMERIKĀŅU UN ANGĻU IMPERIĀLISTU ALGOTŅI
8. «NEATKARĪGĀS» LATVIJAS PROKLAMĒŠANAS SPĒLE
9. BURŽUĀZISKO NACIONĀLISTU DIKTATŪRA ZEM DEMOKRĀTIJĀS MASKAS
10. BURŽUĀZISKO NACIONĀLISTU FAŠISTISKA DIKTATŪRA
11. MŪSU TAUTAS BENDES
12. BURŽUĀZISKĀ NACIONĀLISMA PALIEKU IZNĪCINĀŠANA — SVARĪGS UN NEATLIEKAMS UZDEVUMS
*
"Pēc revolūcijas Vācijā Baltija kļuva par starpsienu, kas atradās starp sociālistisko Krieviju un revolūcijas pārņemto Vāciju, par starpsienu starp diviem grandioziem Austrumu un Rietumu revolūcijas ugunsgrēkiem.
Lai nostiprinātu savu varu Latvijā un izmantotu latviešu buržuāziskos nacionālistus un meņševikus savās interesēs, amerikāņu un angļu imperiālisti, kā arī vācu okupanti ar A. Vinnigu priekšgalā, atzina par vispareizāko proklamēt «neatkarīgās» Latvijas nodibināšanu. Kaut arī Antantes imperiālisti joprojām bija par «vienoto un nedalāmo Krieviju» un Padomju varas apspiešanā Krievijā savas galvenās cerības joprojām lika uz krievu kontrrevolucionārajiem ģenerāļiem un admirāļiem, taču arī «neatkarīgā» buržuazjskā Latvija pagaidām noderēja kā faktors cīņai pret Padomju Krieviju. Krievijas kontrrevolucionaro ģenerāļu uzvaras gadījumā šo savu ielikteņu «neatkarību» varēja kurā katrā laikā likvidēt.
Vācijas «ģeneralpilnvarotais Baltijā» socialimperialists Augusts Vinnigs vēlāk ciniski pastāstīja: «Es paziņoju vācu civilpārvaldei par iespējamību proklamēt brīvu Latviju un prasīju, lai to cieš un ar šiem ļaudīm mierīgi sarunājas un līgst it kā ar kādu valdību.» Pie tam apsvēris, ka lieta ir steidzama, A. Vinnigs jau 1918, gada 31. oktobrī bija sācis mudināt latviešu buržuāziskos nacionālistus, dibināt «Tautas padomi» un sastādīt provizorisku valdību.
18. novembrī vācu žandarmērijas apsardzībā Rīgas pilsētas teatra telpās Antantes un vāļcu imperiālisti inscenēja «neatkarīgās» Latvijas proklamēšanu. «Tautas padomes» deklarācijas projektu bija sastādījis A. Vinnigs. Visu šo «ceremoniju» A. Vinnigs pats savos memuāros ciniski, bet patiesi nosaucis par «operetes spēli». Par «Tautas Padomes» priekšsēdētāju Antantes un vācu imperiālisti izvirzīja J. Čaksti, uz kura rokām vēl bija 1905. gada revolūcijas upuru asins pēdas, bet buržuāziskie nacionālisti viņu reklamēja kā «vīru ar skaidru sirdi un-'tīrām rokām». Par Latvijas buržuāziskās pagaidu valdības «ministru prezidentu» Antantes imperiālisti izraudzījās varaskāro agronomu K. Ulmani, kas sevišķi atbilda ASV imperiālistu interesēm, jo K. Ulmanis bija mācījies Nebraskas koledžā Amerikas Savienotajās Valstīs un bija «amerikāņu dzīves veida» patriots un amerikāņu imperiālistu uzticīgs kalps.
Tāpat kā šodien amerikāņu un angļu imperiālisti izmanto saviem iekarošanas nolūkiem Li Sin Mana kliķi Korejā un Bao Daja bandu Vjetnamā, tā viņi 1918. gadā Latvijā izmantoja K. Ulmaņa, J. Čakstes P. Kalniņa un F. Mendera pērkamo plejādi, lai realizētu savus interventu nolūkus pret jauno sociālismā zemi Austrumos — Padomju Krieviju.
Visā šajā riebīgajā «operetes spēlē» ļoti aktivi piedalījās arī latviešu meņševiki, kuriem «Tautas padomē» pēc dalībnieku skaita piederēja otrā vieta un kuri ar A. Vinnigu bija stingri norunājuši nevienu apcietināto komunistu no cietuma ārā nelaist. Kad bija radīta K. Ulmaņa valdība, visi apcietinātie komunisti tika nodoti šās valdības tieslietu orgānu rīcībā, lai ar tiem izrēķinātos.
Bija skaidrs, ka K. Ulmaņa valdība ir Antantes un vispirms ASV asinskāro imperiālistu marionete. Ulmaņi, čakstes, krastkalni un citi mūsu tautas nodevēji bija «sīkie karalīši» un «punduru plēsoņas», kuri meklēja patvērumu pie imperiālistiem, labprāt kalpoja tiem, lai tikai nosargātu savus īpašumus un tiesības ekspluatēt latviešu tautu, kās centās atbrīvoties no kapitālistiskās verdzības važām.
Pārdodot Latviju amerikāņu un angļu imperiālistiem, nododot latviešu tautas nacionālās intereses, buržuāziskie nacionālisti un meņševiki veikli maskējās ar nacionālās brīvības karogu, lai krāptu masas un aizsegtu savus kontrrevolucionaros nolūkus. Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas pasludināto tautu pašnoteikšanās tiesību principu kontrrevolucionarā latviešu buržuāzijā iztulkoja pēc sava veida, savās interesēs.
Komunisti bija pret malieņu atdalīšanos no Padomju sociālistiskās Krievijas, jo atdalīšanās šajā gadījumā nozīmēja imperiālistisku verdzību malienēm, sociālistiskās revolūcijas spēka vājināšanu un imperiālismā poziciju stiprināšanu. Krievijas malienēm bija iespējamas tikai divas perspektīvas: vai nu iet kopā ar Krieviju, lai panāktu malieņu darbaļaužu masu atbrīvošanos no imperiālismā jūga; vai arī kopā ar Antanti, kas nozīmē palikt imperiālismā jūgā. Palīdzot Antantes imperiālistiem atraut Latviju no Padomju Krievijas, K. Ulmaņa kliķe kala latviešu tautai jaunas verdzības važas.
Latviešu buržuāzisko nacionālistu algotie «vēsturnieki» nekaunīgi meloja, apgalvojot, ka tā sauktā «neatkarīgā» Latvija esot dzimusi latviešu tautas cīņās pret Krievijas carismu un vācu okupantiem. Neapstrīdami vēstures fakti runā par to, ka tā sauktā «neatkarīgā» Latvija radās tieši pēc amerikāņu un angļu imperiālistu un vācu okupantu norādījuma.
Amerikāņu imperiālismā algotņa K. Ulmaņa marionešu valdība radās cīņā pret latviešu tautu, kas bija par Padomju varu, par ciešu un nesaraujamu saišu uzturēšanu ar Padomju Krieviju. K. Ulmaņa valdība bija vara, kam nebija atbalsta tautā. Tā balstījās uz vācu okupantu durkļiem un Antantes imperiālistu naudu. Tai «nebija ne santima naudas», kā vēlāk rakstīja paši uzurpatori Latvijas armijas štaba 1928. gadā izdotā «apcerējumā» — «Latvijas brīvības karš». Šās valdības prettautiskais raksturs sevišķi spilgti kļuva redzams, tad, kad nodibinājās Latvijas Padomju valdība ar Pēteri Stučku priekšgalā, kura 17. decembrī publicēja savu vēsturisko manifestu."

Lejuplādēt e-grāmatas fb2

«DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība
№ 406, Rīga, 2015