Padomjugrāmata - grāmatas elektroniski

ŠOKS (šucmaņu orģijas kara sākumā).
Autori: A. Cīrulis, A. Celmiņš, А. Skude, А. Čumaka, Ā. Krivāns, E. Freimanis
2009, Rīga.

Priekšvārds
”Visvairāk pakļauts ir tas, kurš iedomājas esam brīvs.”
(J.V.Gēte).
”Patiesība ne nieka necieš no tā, ka kāds to neatzīst.”
(Fridrihs Šillers)

Vesels cilvēka mūžs – 70 gadi pagājuši kopš tās dižās slepkavošanas, ko klāj aizmirstības putekļi un melu piramīdas. Ai, cik daudz lappušu pierakstīts par vagoniem, Sibīriju un represētajiem! Tā vien liekas, ka tikai tāda ir Latvijas vēsture. Bet tā nav visa patiesība, tā ir pavisam maza aisberga daļiņa. Pats aisbergs ir neredzams, bet vai tāpēc neesošs?
Sabiedriskā doma pašlaik tiek veidota aizmirstības, puspatiesību un noklusēšanas gaisotnē. It kā nebūtu bijušas cilvēku nošaušanas tepat Latvijā. Bez vagoniem un izvešanas, bet - bez cerībām izdzīvot.
Mans tēvs Arnolds Cīrulis bija to 179 skaitā, kurus 1941. gada 14. oktobrī no Jelgavas cietuma izveda uz nošaušanu. Nošāva 178, manam tēvam izdevās izbēgt no bedres malas. Un tikai tagad es apjaušu, cik tā bija milzīga laimes loze. Lasu šos aculiecinieku stāstus un apzinos ļaunumu, kuru nedrīkst aizmirst, lai neatkārtotos kas
līdzīgs. Tieši tagad, kad puspatiesības un citādos vārdos nosauktas patiesības melu veidolā atkal virmo gaisā, un nacionālisms runā viltus mēlēs.
Padomju aktīvisti – cilvēki, kas toreiz ar sirds degsmi veidoja jaunu dzīvi, kas gribēja labklājību ikkatram, nevis tikai izredzētajiem.
Vispārēju labumu visiem – tā ir humānisma augstākā raudze, morāls pārākums.
Varbūt tāpēc šodienas Latvijā ir morāla krīze un humānisma deficīts? Viens no iemesliem tas ir pavisam noteikti.
Cieņā un pateicībā par viņu mūžu es veltu šo grāmatu tiem, kas dzīvo ar šo pašu ideju – labklājību visiem!

Literārā redaktore un izdevuma sastādītāja A.Zusāne

Saturs:
I NĀVES SPRIEDUMA NEBIJA
Es izbēgu nāvei
Ienaidnieku vidū
Bēgot nošauts
Kā nogalināja manu tēvu?
Bende sveicina savu upuri
II BAISĀ ĢEOGRĀFIJA
1941. gada 14. oktobris
Mēs gaidījām atbrīvotājus
Tērvetes fašistu rokaspuišu darbs
Kā Augstkalnes aizsargi rīkoja cilvēku medības
Fašisma upuris
Zvārdes pagastā
Asiņainās pēdas
Vecsaules kūdras purva briesmoņi
Auce okupantu jūgā
Kā hitlerieši iznīcināja Jelgavas iedzīvotājus
III ACULIECINIEKU STĀSTI
Jelgavas dedzināšana
Posta vētra lauku sētā
Fašistiskā cietuma pēdējās dienas Jelgavā
Dobeles atbrīvošanu atceroties
Lāsts slepkavām
IV PA CILVĒKU MEDNIEKU PĒDĀM
Bads
Dēlus nomocīja
Viņš bija komjaunietis
Viņu nodeva brālis
Viņus laida saplosīt zvēriem
Aktīvists Voldemārs Zeilers
Viņiem vajadzēja asiņu
V NĀVES NOMETNĒS
Nometnes šausmas
Atgriešanās no katorgas gaitām
Četrās nāves nometnēs
Arī viņu nonāvēja fašisti
Ko es pieredzēju nāves nometnē Vācijā?
VI KUR IERAKSTĪS MANA TĒVA VĀRDU?
Pērkona lietus noskaloja...
Četrdesmit pirmā gada vasara
Mamju ģimenes piemiņai
Atmiņas par Raņķiem
Rudzu laukā
Pionieru vadītāja
Šai naktī, pirms gailis dziedās...
Upuru vizītkartes
Par manu dzimto pusi Zasu 1941. gadā
SD tīkls Latvijā
Pavēles un izpildījums
Misija –piepildīt vēsturi ar savām asinīm
VII MĒS - ČETRI
VIII KUR TAISNĪBA MĪT?
Andrejs – taisnības meklētājs
Vecīša padoms
Saruna ar meiteni
Kunga taisnība
Ceļinieks – skrandainītis
Zemnieka nedienas
Agronoma sūtība
Inteliģences maniere – vārdu un žestu laviere
Un pārvērtās cilvēku šāvēji...
Tikai tad, ja sapratīs ļaudis lietu gaitu
Latvju zeltenes pārdotas kā verdzenes
Kam nauda, tam taisnība!
Dzelteni pīļdīķa burbuļi
Valstij nav naudas un beigta balle...
Nabags par bagāto balso kā traks
IX ARĪ TĀDS BIJA RĪTS
X IEDĒSTIET ROZES...
XI GORDIJA MEZGLS
XII MŪSU STRĒLNIEKIEM PĀRNĀKOT
XIII „ES ŅEMŠU SEV PALĪGOS TOS ČETRUS!”
XIV KAD NEBŪS VAIRS NEVIENA...
XV VILKA KAUCIENS
XVI TIKAI FAKTI (fragmenti no Vēsturnieku komisijas
Rakstu 16. Sējuma)

Avots: http://www.latsocpartija.lv/lv/activities/books/

Lejuplādēt e-grāmatas pdf (ocr)