Padomjugrāmata - grāmatas elektroniski

VIŅI BEZ MASKAS
Izdevniecība «Liesma» Rīgā, 1966.
Metiens 50 000 eks. Maksā 45 kap.

KĀPĒC TAPA Šī GRĀMATA
Kad hitleriskā Vācija sāka īstenot nacisma izauklētāju — vācu lielrūpniecības magnātu, monopolistu un militāristu sapni uzkundzēties pasaulei, par fašisma agresijas upuriem drīz vien kļuva Austrijas, Čehoslovakijas, Polijas, Dānijas, Norvēģijas, Francijas, Beļģijas, Luksemburgas, Holandes, Dienvidslāvijas un Grieķijas tautas. Taču Hitlers saprata, ka galvenais šķērslis uz vācu imperiālisma pasaules kundzības pilnīgu nodibināšanu ir sociālisma lielvalsts Eiropas austrumos, un lika saviem bruņotajiem spēkiem 1941. gada 22. jūnija rītausmā nodevīgi iebrukt Padomju Savienībā. Latvijas PSR bija viena no pirmajām padomju republikām, kas nokļuva vācu fašistu okupācijas jūgā.
Slepkavošana un zvēriska izturēšanās pret civiliedzīvotājiem, to masveida nosūtīšana vergu darbos uz Vāciju, ķīlnieku ņemšana un nonāvēšana, sabiedriskā un personīgā īpašuma izlaupīšana, lielu un mazu pilsētu un ciemu iznīcināšana bez jebkādas militāras vajadzības, vajāšana politisku, rasistisku un reliģisku motīvu dēļ, kā konstatēja Nirnbergas Starptautiskais Kara Tribunāls, bija vācu fašisma baismais pavadonis visās okupētajās zemēs. Pār tām smagi gūlās nāves nometņu krematoriju dūmi.
Tas viss pilnīgi pierādīts ar autentiskiem materiāliem — ar dokumentiem, ko pēc hitleriskās Vācijas sagrāves atrada «trešās impērijas» un citu zemju arhīvos, ar nacisma vajāto cilvēku liecībām, koncentrācijas nometņu gāzu kameru paliekām, fašisma upuru masu kapiem visā Eiropā un it īpaši Eiropas austrumos.
Ja mēs tomēr šajā grāmatā atgriežamies pie šīm cilvēces nesenās vēstures briesmīgajām lappusēm, tad tāpēc, lai palīdzētu līdz galam atmaskot zemisko lomu, kāda nacistiskā barbarisma noziedzīgajā īstenošanā Latvijā bija latviešu buržuāziskajiem nacionālistiem, kas bija nosprieduši, ka pienācis laiks izrēķinā ties ar Latvijas darbaļaudīm un padomju varu. Iznīcināšanas un laupīšanas kāres pārņemto bijušo buržuāziskās Latvijas virsnieku, policistu, aizsargu un korporeļu vadītās bruņotās bandas, noslīdējušas līdz parasto kriminālnoziedznieku un slepkavu bandu līmenim, ar pašām pirmajām Lielā Tēvijas kara stundām sāka nepieredzētas asinsdzīres. Viens no šo buržuāzisko nacionālistu barvežiem, tā saucamā latviešu SS leģiona ģenerālinspektors Bangerskis ciniski atzina, ka, hitleriešiem iebrūkot, nacionālistiem sācies «karstākais darbības laiks» (SS leģiona žurnālā «Nākotne», 1944., 1. nr.).
Šī viņu «darbības laika» baismā liecība ir visā Latvijā atrodamie masu kapi, kuros guldīti neskaitāmi tūkstoši upuru: Padomju Latvijas valsts iestāžu darbinieki, kas nepaspēja evakuēties, no darbaļaužu vidus nākuši sabiedriski darbinieki, progresīvās inteliģences pārstāvji, darba zemnieki, kas uz agrārreformas likuma pamata bija saņēmuši no valsts zemi, viņu ģimeņu locekļi — sievas, brāļi, māsas, bērni. Rīgas centrālcietumā, piemēram, bija pat īpaša nepilngadīgo kamera, kur ieslodzīto vecums nepārsniedza 13 gadu.
Hitleriskie iebrucēji latviešu buržuāzisko nacionālistu vidū atrada nodevējus, kas, rupji viltojot latviešu tautas patieso gribu un nostāju, «Latvijas ģenerālapgabala pašpārvaldes» vārdā ne vien akceptēja, bet visbiežāk praktiski īstenoja iebrucēju plānus par latviešu tautas verdzināšanu un lielas tās daļas fizisku iznīcināšanu, kā to paredzēja Himlera izstrādātais tā saucamais «ģenerālplāns Ost» (skat. 6.—9. lpp.).
Tomēr nacistisko iebrucēju un viņu aktīvo palīgu — latviešu buržuāzisko nacionālistu zvēriskais terors nespēja salauzt latviešu darba tautas uzticību padomju varai, tautas masu pretestību nīstajiem okupantiem. Latvijas partizāņu varonīgā cīņa; partijas vadīto pagrīdes pretestības grupu aizvien vairāk pieaugošā aktivitāte; jauniešu masveida izvairīšanās_ no iesaukšanas leģionā, lai gan par to draudēja nāves sods; strādnieku rīkotās diversijas un sabotāža darba vietās, — tas viss nepārprotami liecināja par latviešu tautas nesamierināmo naidu pret brūno nacisma mēri, par latviešu darba tautas kvēlo apņēmību kopā ar visām padomju tautām padzīt iebrucējus, nosargāt padomju varu, sociālisma dižos iekarojumus.
Šī pašaizliedzīgā cīņa prasīja lielus upurus. Viņus pieminot, mūsu pienākums ir atmaskot un pienaglot pie vēstures kauna staba latviešu buržuāziskos nacionālistus, kas tajās latviešu tautas pastāvēšanai izšķirīgajās dienās stājās vācu nacistu kalpībā un pastrādāja viszvēriskākos noziegumus.
Tas mums jādara jo vairāk tāpēc, ka daudzi no šiem slepkavām izvairījušies no pelnītā taisnas tiesas sprieduma, pēc kara patvērušies dažādās Rietumu zemēs un, nomaskējušies par «politiskajiem bēgļiem», arī šodien kalpo spēkiem, kas naidīgi tautu brīvībai un mieram. Par «politiskajiem bēgļiem» tie dēvējas to zemju sabiedriskās domas maldināšanai, kur viņi atraduši patvērumu, lai no saviem briesmīgajiem noziegumiem pagātnē un tumšajiem darbiem šodien novērstu to cilvēku uzmanību visā pasaulē, kam nacisms nekad nav bijis un nebūs pieņemams. Mūsu dienās, kad tautu varenā cīņa pret jauna kara izraisīšanu vēršas plašumā, šie «politiskie bēgļi» neuzdrošinās atklāti sludināt fašismu un cildināt rasismu. Taču visur, lai kur tie atrastos, viņi orientējas uz visreakcionārākajiem spēkiem un neslēpj savas simpātijas revanša tīkotājiem un visu pasugu «trakajiem». Uz viņiem var attiecināt padomju prokurora R. Rudenko Nirnbergas prāvā teiktos vārdus: «Daži no viņiem pat nosoda Hitleru. Bet viņi nosoda Hitleru nevis par kara izprovocēšanu, nevis par tautu iznīcināšanu un valstu izlaupīšanu. Vienīgais, ko tie viņam nevar piedot, ir sakāve ...»
Šie «politiskie bēgļi», tiesa gan — ar aizvien vājākām sekmēm, tiecas ievilkt savos tīklos tos latviešus, kas otrā pasaules kara gaitā ar varu vai viltu aizrauti prom no savas dzimtenes un mitinās ārzemēs. Izplatot viņu vidū visnekrietnāko melu un izdomājumu safabricējumus par dzīvi Padomju Latvijā, kara noziedznieki, kas maskējas par «politiskajiem bēgļiem», visnotaļ cenšas kavēt svešatnes latviešu tuvināšanos savai sociālistiskajai dzimtenei.
Šīs grāmatas nolūks ir parādīt latviešu buržuāzisko nacionālistu noziedzīgo, prettautisko darbību hitleriskās okupācijas baismajos gados. Sevišķi svarīgi, lai viņu īsto seju saskatītu mūsu jaunā paaudze, kas pati nav pieredzējusi tā laika notikumus.
*
Lejuplādēt e-grāmatas pdf (ocr)
*
«DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība
№ 434, Rīga, 2016
darbabalss.eu
padomjugramata.ucoz.com