Padomjugrāmata - grāmatas elektroniski

"Ciņa" - Slāpētais, vajātais vārds
2014. gada martā paiet 110 gadu kopš „Cīņas” pirmā numura iznākšanas.
Publikāciju un atmiņu krājums par „Cīņas” vēsturi.
LSP, Rīga, 2014
*
AVĪZE – CĪŅĀ SAUCĒJA
Vecākā komunistu avīze – Latvijā iznākusī „Cīņa”, šogad martā svinētu savu 110. jubileju. Iesākot savu ceļu pie lasītājiem kā nelegāls Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas laikraksts, tā nogāja slavenu ceļu, līdz tika slēgta 1991.gadā, reizē ar Latvijas Komunistiskās partijas darbības izbeigšanu. Pasaulē nav daudz laikrakstu ar tādu bagātu vēsturi kā „Cīņai”. Visu savu pastāvēšanas laiku „Cīņa” bija vārda pilnā nozīmē cīņā saucēja. Tā aicināja un sauca cīņā pret cara
patvaldību, aicināja darbaļaudis uz sociālistisko revolūciju, atmaskojot buržuāziskā parlamentārisma ilūzijas, aicināja strādniekus, darba zemniekus un kareivjus cīnīties par padomju varu, aicināja cīņā pret vācu fašistisko okupāciju, palīdzēt organizēt tautsaimniecības atjaunošanu.
Laikraksts stāstīja par darba cilvēka dzīvi un centieniem, publicēja daudz materiālu par ražošanu pilsētās un laukos, par zinātnes un kultūras sasniegumiem, par dzīvi ne tikai Latvijā un Padomju Savienībā, bet arī visā pasaulē. „Cīņa” bija iecienīts laikraksts un guva atbalstu tieši darba darītāju vidū. Par to liecina fakts, ka 1980.gadā
avīzes tirāža bija 220 tūkstoši eksemplāru dienā.
Acīmredzot ar to „Cīņa” bija bīstama tiem, kas nāca pie varas, kad Latvija izstājās no Padomju Savienības, un laikraksts tika slēgts. Kad Latvijas Sociālistiskā partija domāja par sava laikraksta dibināšanu, avīzes „Cīņa” nosaukumu tai aizliedza pārmantot.
Tagad ir citi laiki un citi laikraksti. Ne mazāk, bet, manuprāt, vēl vairāk politizēti un kalpojoši nacionālās un pasaules buržuāzijas interesēm.
Tie apkalpo dažādu politisko uzskatu un ekonomisko grupējumu intereses. Šie laikraksti atšķiras no „Cīņas” ar to, ka no to slejām ir pazudis darba cilvēks. Tajos var lasīt par praidiem, korupciju, skaistuma konkursiem un daudz ko citu, par rūpnīcu, uzņēmēju un banku bankrotiem, ubagiem un bezpajumtniekiem, bet tikpat kā neko par vienkāršā darba cilvēka dzīvi un veikumu, par darba darītāja sapņiem un ilgām pēc labākas dzīves.
Bet Latvijas revolucionārais dzejnieks sociāldemokrāts Rainis, kurš arī daudz rakstīja „Cīņai”, ir teicis: ”Tā nevar palikt un nepaliks, par velti cerēt, ka straume sīks…”
Cilvēki vienmēr cerēs un tieksies, cīnīsies par labāku dzīvi sev un saviem bērniem, un nevar izslēgt to, ka pienāks laiks, kad „Cīņa” atkal sāks iznākt un rādīs ceļu, sauks uz labāku nākotni.
Paldies autoriem par šo grāmatu, par avīzes „Cīņa” darbinieku atmiņu apkopojumu. Tas ir vērtīgs ieguldījums Latvijas politiskajā un kultūras vēsturē.

Eiropas parlamenta deputāts
Alfrēds Rubiks

*
Lejuplādēt e-grāmatas PDF (OCR)
*